Cieta virsma ir mākslīgs materiāls, kas parasti sastāv no alumīnija hidroksīda (ATH), akrila, epoksīda vai poliestera sveķu un pigmentu kombinācijas.
Visbiežāk to izmanto bezšuvju darba virsmu uzstādīšanai. Cietās virsmas pirmo reizi ieviesa DuPont 1967. gadā ar nosaukumu Corian. Kopš patenta termiņa beigām citi ražotāji ir ienākuši tirgū ar savu zīmolu produktiem.
Veiktspējas raksturlielumi Cietā virsma ir neporains, maz kopšanas materiāls, ko izmanto tādām virsmām kā darba virsmas. Tas var atdarināt granīta, marmora, akmens un citu dabā sastopamu materiālu izskatu, un apmācīts amatnieks to var savienot gandrīz nemanāmi. Parasti cieto virsmu ražo lokšņu veidā gatavu darba virsmu izgatavošanai, taču to var arī veidot dažādās formās, tostarp izlietnēs, dušas podos un vannās. Loksnes izstrādājumus var arī karsēt un saliekt trīsdimensiju formās, izmantojot procesu, ko sauc par termoformēšanu, kas palielina produkta daudzpusību. Krāsu un dizaina elastība ir galvenie faktori, izvēloties inženiertehniskos kompozītmateriālus, nevis dabisko akmeni.
Dzīvojamās telpās cietās virsmas var izmantot kā virtuves darba virsmas, vannas istabas izlietnes virsmas un dušas un vannas apmales. Darba virsmu ražotāji parasti savieno cietās virsmas loksnes vēlamajās formās, izmantojot divkomponentu līmi, pēc tam sacietējušo savienojumu apstrādā ar plakanu virsmu. Tā pati metode tiek izmantota, lai palielinātu malu biezumu, ko var profilēt, izmantojot instrumentus un metodes, kas līdzīgas tām, ko izmanto cietkoksnes apstrādei. Cietās virsmas galvenā pievilcība ir tās necaurlaidība. Cietās virsmas izlietnes var savienot ar darba virsmu bez spraugām, kas novērš vietas, kur uzkrāties ūdenim un augt baktērijām. Var izveidot arī integrētas šļakatu paneļus, kas "viengabalaini" un bez spraugām seko sienas kontūrām.
Ja materiāls saskrāpējas vai saplīst, cieto virsmu vairumā gadījumu var ātri salabot sertificēts cieto virsmu remonta uzņēmums vai apmācīts izgatavotājs.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 2. novembris